Baltu vienotības dienas centrā Ķīšukalna pilskalns

Tā ietvaros tika izdota grāmata "Ķīšukalns. Ludza pirms Ludzas".

Baltu vienības dienā 22.septembrī Ciblas vidusskolā notika svinīga grāmatas atklāšana, kurā piedalījās grāmatas autors Juris Tālivaldis Urtāns: arheologs, kultūrvēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, habilitētais mākslas zinātņu doktors. Skolas zālē bija pulcējušies Ciblas un Pušmucovas skolu skolēni, kā arī grupa Ludzas pilsētas ģimnāzijas audzēkņu, pedagogi, bibliotekāri, novada pašvaldības darbinieki, iedzīvotāji un citi interesenti. Juris Urtāns pastāstīja par grāmatas tapšanu, uzsvēra, ka daudzi fakti liecina, ka Ķīšukalns ir daudz senāks par Ludzas pilskalnu. Tas vedina domāt, ka Ludzas pirmsākumi ir meklējami otrajā Lielā Ludzas ezera krastā. Ilgi vēl būs jāstrādā vēsturniekiem un arheologiem, lai to varētu apstiprināt. Tomēr Jura Urtāna jaunā grāmata būs labs materiāls Latgales un Ciblas novada vēstures pētniekiem.

Šovasar divas nedēļas senajā pilskalnā pavadīja Rīgas jauno arheologu skolas entuziasti un viņu nometnes vadītāja Ināra Kuniga. Viņa uzskatāmi parādīja, kā bērni un jaunieši strādāja, ko atrada. Atrokot pavarda vietu, tika atrastas māla trauku lauskas, zivju zvīņas un asakas, mājdzīvnieku un meža dzīvnieku kauli, daži darba rīku fragmenti. Tie vēl rūpīgi jāpēta un jāapraksta.

Uz pasākumu bija ieradušies "Kroma kolna bruolistes" puiši un meitas, kas savā darbībā pēta un rekonstruē Latgales teritorijas notikumus 9. -13.gadsimtā. Viņi demonstrēja senos tērpus, ieročus, notika cīņu paraugdemonstrējumi. Vadītājs Aleksandrs Lubāns pastāstīja, ar ko viņi nodarbojas savās saiešanas reizēs, kā viņi būvē savu pili Zundu ciemā, Dagdas novada Andrupenes pagastā. Pastāstīja, kā var kļūt par viņu brolistes biedru. A.Lubāns ir pateicīgs arheologiem, jo viņu pētījumu rezultātus brōliste izmanto, veidojot savus tērpus, ieročus, sadzīves priekšmetus.

Baltu vienības svētki turpinājās mūsu Ķīšukalnā. Tur visus sagaidīja folkloras kopas "Ilžas" dziedātāji, senie amatnieki, ugunskurs un karsta jēra gaļas un kāpostu zupa. Šajā senajā pilskalnā domās sūtījām vēstījumu senčiem ar pateicību par to, ka mēs esam, un lūgumu, lai viņi modri sargā mūsu zemi, mūsu Latgali un tās cilvēkus no nelaimēm, kara un bada. Ikdienas darbu steigā šķietami zudusi šo pilskalnu vēsturiskā vērtība, bet tajā dienā, atrodoties pilskalnā, dzirdot senās dziesmas un redzot autentiskos tautastērpus, bija nozīmīgs brīdis tautas garīgajai vienotībai.
 

Uz sarakstu