Būvnieki: Situācija nozarē neuzlabojas, BVKB sašķeļ būvniecības jomu

Būvniecības padomei, kura uz pirmo sēdi sanāca 2014.gada novembrī, gada laikā tika likts pamats sadarbības modelim ar Ekonomikas ministriju (EM). EM vairākkārt lūdza Būvniecības padomes viedokli par iecerētajiem grozījumiem normatīvajos aktos, un tas pārsvarā arī tika ņemts vērā.

Diemžēl Būvniecības padomes darbības noslēdzošajā posmā parādījās jauna tendence EM attieksmē pret būvniecības nozari, proti, nozare vairs netiek iepriekš informēta par EM iecerēm, konsultācijas nenotiek. Vērojama ministrijas darbības pakļaušana BVKB iecerēm, un viedokļi, kas nesakrīt ar BVKB pozīciju, tiek ignorēti, savukārt institūcijas, kas atļaujas paust kritiku, tiek izslēgtas no informācijas aprites.

Būvindustrijas nevalstisko organizāciju koordinācijas centra (BKC) prezidija priekšsēdētājs Valdis Birkavs norāda, ka šobrīd nav radīta jauna, droša sistēma, kas nepieļautu jaunu Zolitūdi, un tendences, lai to mainītu, pašlaik nav novērotas. BKC brīdina, ka valsts pārvaldes norobežošanās no nozares organizācijām, it sevišķi apstākļos, kur par būvniecības nozari atbildīgajās institūcijās reti vai nemaz nav sastopamas amatpersonas, kas orientējas būvniecības nozares specifikā, tajā notiekošajos procesos, rada risku, ka tiks atkārtotas iepriekšējā perioda kļūdas - sistēmiski neanalizējot situāciju, neidentificējot problēmas, nenosakot to cēloņus un nevērtējot vairākas risinājumu alternatīvas, tiks ieviesti primitīvi jauninājumi, koncentrējoties vien uz atsevišķiem, otršķirīgiem aspektiem.

Birkavs atgādina, ka Būvniecības padome lēmusi par nepieciešamību izstrādāt jaunu būvinženiera profesijas standartu, kā arī atbilstošu studiju programmas saturu, kuru virzīt tālāk apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā. Profesijas standarta projekts tapis Rīgas Tehniskās univeristātes un Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) sadarbībā, apstiprināts Būvniecības padomē, šobrīd tiks nodots Labklājības ministrijai.

Izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādāšanai jaunajam Publisko iepirkumu likumam. Būvniecības padomes nostāja ir, ka nepieciešami atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi par būvdarbu iepirkumiem. Diemžēl Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja - šādi MK noteikumi nav nepieciešami, arī EM nav aktīvi iestājusies par Būvniecības padomes priekšlikumu virzīšanu.

Būvniecības padomes darba grupa piedalījās būvkomersantu klasifikācijas sistēmas izstrādē. Sadarbība ar EM šajā jautājumā vērtējama kā konstruktīva un racionāla, līdzīgi sadarbības principi būtu attīstāmi turpmākajā laika periodā.

Tāpat Būvniecības padome lēma par nepieciešamību mainīt būvkomersanta nodevas aprēķina kritērijus, pamatojoties uz kopējo apgrozījumu būvniecībā, nevis uz pašu spēkiem veikto darbu apjomu kā iepriekš, kā arī saistīt nodevas apjomu ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu.

Būvniecības padome vērsa ministriju uzmanību uz iepriekšējā perioda kļūdām, kavējoties ar ES finansējuma apgūšanai nepieciešamo MK noteikumu izstrādi, savukārt pēc tam atvēlot nesamērīgi īsu laiku finansējuma pretendentiem nepieciešamo iepirkumu sagatavošanai, būvprojektu izstrādei un to īstenošanai. ES fondu uzraudzības padomē deleģēts Būvniecības padomes pārstāvis, taču ierēdņi ne vienmēr ieklausās Būvniecības padomes pārstāvja izteiktajos priekšlikumos par reālistiskiem būvniecības procesa termiņiem.

Tāpat Būvniecības padome rosināja EM sākt darbu pie vidēja termiņa nozares stratēģijas izstrādes, kā arī pārdomātas Latvijas Būvnormatīvu pārveidošanas atbilstoši šodienas un nākotnes vajadzībām, taču EM šie jautājumi iestrēguši vai arī sākotnējās pamatnostādnes izkropļotas.

Jaunās Būvniecības padomes darbs, kuru ievēlēs 16.novembrī, būtu jāsāk ar darba grupas izveidošanu, kura pārstrādātu nolikumu par Būvniecības padomi atbilstoši nozares vajadzībām.

BKC sēdē secināts, ka Būvniecības padomes darba laiks jāparedz uz trīs gadiem, nevis uz vienu kā līdz šim. Padomē jādarbojas tikai tām nevalstiskajām organizācijām (NVO), kas cieši saistītas ar nozari un sabalansējot intereses, iesaistot arhitektus un inženierus, būvniekus, būvmateriālu ražotājus. Pārvēlot padomi un pieaugot NVO skaitam, jāparedz, ka padomē nemainīgi paliek vadošās konkrēti ar nozari saistītās NVO.

Padomei būtu jāizvēlas trīs līdz četri stratēģiski mērķi gadam, savukārt EM jānodrošina to realizācijai nepieciešamie resursi.

BKC sēdē panākta vienošanās, ka Būvniecības padomei no konsultatīvas padomes jākļūst par rīcībspējīgu institūciju ar lemšanas un rīkošanās tiesībām - padomes pieņemtajiem lēmumiem jābūt veto statusam, kā obligāti ieviešamiem, to nevar mainīt ministriju ierēdņi.

Birkavs arī informē, ka ir svarīgi nepieļaut bīstamu tendenci, kad politikas veidotāji apvienojas ar kontroles funkciju veicējiem.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības  līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz EM un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī ES starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai. 

Uz sarakstu