Eksperte: "Rail Baltica" ir sarežģīts projekts ar daudz riskiem
"Viena no grūtībām ir nacionālo un Eiropas interešu salāgošana. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt darba grafiku, lai neradītu risku pazaudēt līdzekļus, ko vairs nebūs iespējams atgūt," piebilda eksperte.
Viņa pauda pārliecību, ka gadījumā, ja projekts pierādīs, ka tas attīstās veiksmīgi, un Eiropas ieguldījums ir attaisnojies, tad problēmu nebūs. Tajā pašā laikā projekta īstenotājiem ir jārēķinās ar virkni risku.
"Viens no riskiem ir standartu un tehnoloģiju savietojamība. Lai gan šīs problēmas palēnām tiek atrisinātas. Pastāv arī ar vidi saistīti riski, jo maršrutā Varšava-Tallina ir dažas aizsargājamas teritorijas. Kā vēl vienu risku redzu administratīvos šķēršļus, kas katrā Baltijas valstī ir atšķirīgi. Lai visus šos riskus mazinātu un risinātu problēmas, Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail" būs jāizstrādā grafiks, ko atbalstīs visas puses un kas būs taisnīgs. Patlaban par visām šīm lietām notiek diskusijas un, ceru, ka tās drīz noslēgsies," informēja Trautmane.
Tā kā patlaban notiek diskusijas par projekta kontroli un uzraudzību, viens no sarunu tematiem ir iepirkumi. Trautmanes ieskatā, iepirkumu metodoloģijai un rezultātiem jābūt saistītiem un tiem jābūt uzticamiem. "Protams, ar iepirkumiem būs jāuzmanās, bet par tiem joprojām būs nopietni jādiskutē," piebilda eksperte.
Tā kā Trautmane ir strādājusi ar līdzīgiem projektiem, viņai "Rail Baltica" šķiet interesants projekts, jo, viņas ieskatā, projektam ir liela nozīme ekonomikas veicināšanā, sabiedrības saliedēšanā un kultūras sakaru veicināšanā.
"Šis projekts būtībā parādīs Eiropas spēju uzbūvēt pasaulē efektīvāko transporta tīklu," uzsvēra Trautmane.
Kā ziņots, 2014.gadā Latvijai pilnībā piederošā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" kļuva par dibinātāju un akcionāru Baltijas valstu kopuzņēmumā AS "RB Rail", iegūstot proporcionāli vienādu akciju daļu ar Lietuvas un Igaunijas akcionāru jeb 33,33% akciju. Uzņēmuma valdes loceklis ir Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands.
Pērn 10.jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI), tostarp arī "Rail Baltica" projektam. "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai.
Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles - Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni.
Uz sarakstu
