EP prasa palīdzēt trūcīgām ģimenēm samazināt apkures rēķinus
Lai pastiprinātu cīņu pret nabadzību ES, samazinot energoresursu izmaksas mājsaimniecībās, EP deputāti aicina palielināt atbalstu trūcīgām ģimenēm un vairāk ieguldīt energoefektivitātes projektos, lai samazinātu komunālo pakalpojumu rēķinus, LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
EP deputāti argumentē, ka ES aizvien vairāk attālinās no stratēģijas "Eiropa 2020", kas paredzēja turpmākos četros gados samazināt nabadzībai pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 20 miljoniem. Tādēļ Eiropas Komisijai (EK) būtu jāizvērtē, vai ienākumu minimuma shēmas ES ļauj mājsaimniecībām apmierināt personiskās pamatvajadzības.
Deputāti uzskata, ka cīņā pret nabadzību jāizmanto valsts ekonomikā, izglītībā, nodarbinātībā, enerģētikā, transportā un sociālajā politikā izstrādātā paraugprakse. Tāpat dalībvalstīm efektīvāk un mērķtiecīgāk jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondi, lai risinātu enerģētisko nabadzību.
Parlaments ierosina sniegt patērētājiem plašu informāciju, lai viņi varētu pieņemt saprātīgus lēmumus par enerģijas patēriņu. Līdztekus tam enerģijas piegādātāju rēķinos mājsaimniecībām jāiekļauj informācija par pasākumiem enerģijas patēriņa samazināšanai un energoefektivitātes paaugstināšanai.
EP deputāti izsaka nožēlu, ka pilnībā netiek piemēroti ES tiesību aktu noteikumi par ēku energoefektivitāti un nenotiek ēku renovēšana sociāli mazaizsargātām mājsaimniecībām. EK savos novērtējumos ir jāapsver stingrāku prasību noteikšana, lai mudinātu dalībvalstis energoefektivitātes shēmās iekļaut sociālos mērķus.
Trūcīgas mājsaimniecības lielāko daļu ienākumu tērē pārtikai, mājokļiem un komunālajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar ES apkopoto statistiku 2015.gadā 10% ES iedzīvotāju kavēja komunālos maksājumus, 2014.gadā 12% ES iedzīvotāju nespēja pietiekami apsildīt savus mājokļu, savukārt 16% ES iedzīvotāju 2014.gadā mita mājokļos ar cauru jumtu un mitrām sienām.
Laikposmā no 2008.gada līdz 2013.gadam trūcīgo cilvēku skaits ES pieauga no 117 miljoniem līdz 122,6 miljoniem - 16,7% ES iedzīvotāju pēc sociālo pārvedumu saņemšanas bija pakļauti nabadzības riskam, 9,6% bija smagos materiālos apstākļos un 10,7% mājsaimniecību tika uzskatītas par tādām, kurās nodarbinātības intensitāte ir ļoti zema.
Rezolūcija tika pieņemta ar 310 balsīm par, 73 - pret un 26 - atturoties.
Uz sarakstu