Banner 980x90

Izstrādāti ieteikumi VKKF kultūras nozaru finansēšanas modeļu uzlabošanai

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Foto: Evija Trifanova/ LETA

Veicot pētījumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) kultūras nozaru finansēšanu, izstrādāti trīs iespējamie VKKF attīstības modeļi, katrs no tiem iekļauj dažādus vidējā un ilgtermiņā nepieciešamus un iespējamus kultūras nozaru finansēšanas modeļu uzlabojumus.

VKKF attīstības modelī "Status quo" pētījuma autori rosina veikt nelielus fonda darbības uzlabojumus. Vissvarīgākā joma, kurā nekavējoties būtu jāiegulda fonda resursi, ir komunikācijas uzlabošana, aģentūru LETA informēja Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Lūse.

Pētījuma autori uzskata, ka nepieciešams intensificēt komunikācijas aktivitātes, informējot sabiedrību un mākslas un kultūras kopienu par fonda darbību, atbalstītajiem projektiem, labajiem piemēriem, atbalsta statistiku atraktīvā un pievilcīgā veidā.

Ieteikts skaidrot fonda lēmumus un to pieņemšanas pamatojumus, korektā veidā informējot par noraidītajiem projektiem un iemesliem to noraidīšanai. Tiek uzskatīts, ka atklāts konkurss uz ekspertu amatu varētu palīdzēt veidot šo pozitīvo attieksmi. Tāpat arī ekspertiem un fonda darbiniekiem būtu nepieciešams skaidrot finansējuma sadalījuma principus, prioritātes, vairāk iesaistīt viņus stratēģisku lēmumu izstrādē. Lai uzlabotu fonda darbību, pētījuma autori ierosina precizēt administratīvos kritērijus un noraidīt nolikumam neatbilstošus projektus, kā arī izveidot strukturētu projektu pieteikumu veidlapu. Savukārt, ja tiek saglabāta līdzšinējā finansējuma sadalījuma starp nozarēm formula, tad tiek rosināts ņemt vērā datus par pieprasīto un piešķirto finansējumu nevis viena, bet trīs gadu periodā.

Savukārt citā attīstības modelī pētījuma autori piedāvā risinājumus, kas salīdzinoši viegli ir realizējami un īstermiņā var būtiski uzlabot fonda darbību. Daļu no uzlabojumiem iespējams veikt, tikai palielinot finansējumu administratīviem izdevumiem vai arī pārdalot esošos resursus. Būtiskākās izmaiņas skartu vērtēšanas kritēriju izstrādi, tādējādi uzlabojot reputāciju fonda lēmumiem, kā arī ekspertus vairāk iesaistot fonda darbībā.

Trešajā piedāvātajā VKKF attīstības modelī iekļautas būtiskas reformas, kas ir jāsagatavo un jāizdiskutē kultūras un mākslas kopienā. Pats svarīgākais uzdevums būtu precizēt VKKF darbības stratēģiju, iestrādājot izmērāmus mērķus un rezultatīvos rādītājus. Attiecīgi pārveidot arī konkursu nolikumus, projektu pieteikumu un atskaišu veidlapas. Tas ļautu izmērīt sasniegto ietekmi un saprast, cik lielā mērā tiek īstenots VKKF likumā definētais mērķis, kā arī palīdzētu plašākai sabiedrībai skaidrot, kāda ir VKKF projektu ietekme sabiedrībā, bet ekspertu un padomes lēmumus varētu pamatot ar datiem, kas iegūti regulāri veiktos pētījumos un analīzē par VKKF darbības rezultātiem un ietekmi.

Trešā attīstības modeļa īstenošanas gadījumā pētījuma autori rosina atteikties no dalījuma nozarēs un nodalīt konkursus pēc citiem principiem, proti, noteikt atšķirīgas prasības un atskaitīšanās nosacījumus atkarībā no atbalsta apjoma, atvieglojot mazo projektu iesniedzēju un fonda administratīvo slodzi. Izveidot konkursu dalījumu, nodalot individuālos pietikumus un kopēju regulāru konkursu bez dalījuma nozarēs. Kā arī tiek ieteikts atsevišķas projektu grupas finansēt divu līdz trīs gadu periodam.

Pētījuma autori uzskata, ka VKKF būtu jācenšas panākt, lai tiktu nodrošināts stabils un pieaugošs finansējums, kā arī lielāka autonomija gan pārvaldībā, gan līdzekļu piesaistē un izlietojumā. Tādā gadījumā šīs reformas būtu vieglāk īstenojamas pilnā apmērā.

Pētījums par VKKF kultūras nozaru finansējuma sadalījumu tapis pēc fonda pasūtījuma.

Pētījuma mērķis bija izvērtēt līdzšinējo VKKF kultūras nozaru finansējuma sadalījumu, skatot to plašākā nozarēm pieejamā un izmantojamā finansējuma griezumā, un novērtēt tā mērķtiecīgumu un atbilstību VKKF likumā noteiktajam mērķim.

Pētījuma laikā tika veikta vispusīga VKKF darbības kultūras nozaru finansēšanā izpēte - apzināta kultūras nozaru dalībnieku struktūra, pieejamie finansējuma avoti un apjoms, detalizēti vērtēts VKKF finansējuma piešķiršanas process, izvērtēts sniegtā atbalsta mērķtiecīgums nozaru finansēšanas politikā, analizēta ārvalstu pieredze kultūras nozaru finansēšanā u.c.

Pētījumu veica LKA Zinātniskās pētniecības centra un SIA "Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija" pagājušā gada rudenī. Darba grupā strādāja LKA prorektore zinātniskajā darbā Anda Laķe, LKA Zinātniskās pētniecības centra pētnieces Baiba Tjarve un Agnese Hermane, ekonometrists Uldis Spuriņš un pētnieks Gints Klāsons, kā arī LKA studenti.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)