Kāpēc bēgļi Latvijā pabalstos saņem vairāk nekā pensionāri?
Laikraksta aptaujāto deputātu vairākums arī uzskata, ka Latvijā patvērumu radušajiem bēgļiem un alternatīvā statusa īpašniekiem nevajadzētu saņemt lielāku materiālo atbalstu, nekā vidēji saņem Latvijas pensionāri.
"Tā ir absurda situācija, ja mēs, piespiedu kārtā pildot Eiropas Savienības direktīvas, esam spiesti šos bēgļu pabalstus nodrošināt augstākā līmenī, nekā nodrošinām savas valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem," laikrakstam skaidro Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāte Elīna Siliņa, norādot, ka vainojama "Vienotības", kura pārāk strikti izpilda ES direktīvas.
Siliņa uzskata, ka Latvija pati saviem iedzīvotājiem nevar tik daudz atļauties maksāt pabalstos, tāpēc bēgļu pabalsts būtu samērīgi jāsamazina.
Tikmēr Saeimas deputāte Aija Barča savos izteikumos "Neatkarīgajai Rīta Avīzes Latvijai" ir piesardzīgāka. Viņa piekrīt, ka šī situācija nav samērīga, un norāda, ka ES varētu uzņemties daļu izdevumu bēgļu jautājumā.
Kā skaidro laikraksts, tad sašutums ir saprotams, jo vidēji pensija Latvijā ir tikai 248 eiro, bet ģimenes valsts pabalsts – 11 eiro liels.
Tāpat arī Neatkarīgā Rīta Avīzes Latvijai" norāda, ka Latvija, pildot ES direktīvas, pabalstus bēgļiem minimālās mēnešalgas apmērā izmaksā jau kopš 2002.gada. Tas gan ir pamanīts tikai tagad.
Uz sarakstu
