Latgales plānošanas reģiona pārstāve noraida bažas par Latgales pārkrievošanu
Viņa apgalvo, ka "arī tie krievu tautības cilvēki, kas dzīvo pie mums, ir mūsējie", jo šie cilvēki dzīvo Latvijā jau gadsimtiem, paaudžu paaudzēs. Turklāt, pat ja Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītāji nav visai spīdoši, situāciju robežas mūsu pusē nevar salīdzināt ar to, kāda valda otrpus robežai. "Mēs esam galvas tiesu labākā situācijā. Domāju, ka vietējie cilvēki to novērtē. Lai cik grūti, tomēr dzīves kvalitāte šeit ir citā līmenī," pauž Gendele.
Uz jautājumu, vai piekrīt apgalvojumam, ka Latgale tiek pārkrievota, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja atbild noliedzoši. "Kādreiz arī mūsu sovhozos, kolhozos, Ludzas ražotnēs bija daudz viesstrādnieku no PSRS. Bet šobrīd es uzskatu, ka vēl paies paaudze un šīs problēmas - kāds nerunā latviski - vairs nebūs. Bet es nesaku, ka tālab nav jāstrādā. Ir! Taču apgalvot, ka tagad notiek apzināta pārkrievošana, es nevaru."
Runājot par dzimstības rādītājiem Latgalē, Gendele stāsta, ka katru gadu tie kļūst nedaudz labāki. "Es spriežu pēc Ludzas novada. Ja mums gadā dzima 80-87 bērni, tad tagad, pēdējos divos gados, dzimst 114-110. Jā, tā vēl ir negatīva tendence, jo nomirst ap 230. Tomēr uzlabojums ir," optimistiski raugās novada domes priekšsēdētāja.
Viņa ir pārliecināta, ka latgaliešiem ir jāmaina sava domāšana. Savulaik bija pieņemts, ka Latgales ģimeņu pārstāvji sezonas laikā brauca strādāt kaut kur citur, bet patlaban latgaliešiem pašiem vajadzētu iemācīties uzņemties atbildību - gan par Latgales programmu, gan speciālo ekonomisko zonu, par uzņēmumu dibināšanu utt., mudina Gendele.
Uz sarakstu
