"Lattelecom" maratona norisei nākamajiem gadiem lūgs valsts atbalstu

Rīga, 18.maijs, LETA. "Lattelecom" Rīgas maratona norisei nākamajiem gadiem plānots lūgts valsts atbalstu, preses konferencē pastāstīja maratona vadītājs Aigars Nords.

Valsts atbalsts aptuveni 150 000 līdz 180 000 eiro apmērā būtu nepieciešams, lai uzlabotu maratona kvalitāti, vienlaikus mēģinot iegūt augstāku kvalifikācijas zīmi, skaidroja Nords. Patlaban pasākumam ir piešķirta prestižā Starptautiskās Vieglatlētikas federācijas (IAAF) "Bronzas" kvalifikācijas zīme. Jau šogad maratona organizatori cer sasniegt vismaz "Sudraba" kvalitātes zīmi, savukārt nākotnē pretendēt uz "Zelta" kvalitātes zīmi.

Viņš pastāstīja, ka "Lattelecom" Rīgas maratons līdz šim bijis vienīgais Ziemeļeiropā ar "Bronzas" līmeni. Lai iegūtu augstāku kvalitātes zīmi, jāizpilda vairāki kritēriji. Viens no tiem ir augstāka līmeņa atlētu piedalīšanās maratonā - šogad tie būs virkne prestižu maratonu medaļnieki.

"Ceram, ka, izpildot šos kritērijus, pilnīgi noteikti izskriesim "sudrabu". Skatīsimies - ja sanāks, tad varbūt būs arī zelts," pauda Nords.

Viņš atzina, ka augstākas kvalitātes zīmes iegūšanai nepieciešamie kritēriji tikuši sasniegti jau iepriekš, taču toreiz pietrūka ļoti augsta līmeņa sportistu dalības, kā arī maratona tiešraides pārraidīšanas vismaz piecās starptautiskās teritorijās. Pateicoties "Lattelecom" atbalstam, šogad maratons tiks translēts visā Eiropas Savienībā, kas, kā norādīja Nords, ir solis pretim augstākai kvalitātes zīmei, jo pārējie kritēriji, tostarp trases izbūve, dalībnieku mārketings un serviss jau esot sasniegti.

"Skaidrs, ka tikai no saviem līdzekļiem mums ir grūti pacelt šāda līmeņa maratonu. Pašlaik faktiski esam sasnieguši griestus. Brīdī, kad nekur reģionā nav ne tuvu tik augsta līmeņa maratona, manuprāt, ir īstais brīdis iet uz kaut ko augstāku un nostiprināties. Ceram, ka tieši tāpat kā valdība ir atbalstījusi citus lielus sporta pasākumus, piemēram, motosportu, arī tautas sportam būs pienācis laiks," teica Nords.

Maratona vadītājs atzina, ka no saviem līdzekļiem šāda vēriena un kvalitātes pasākumu uzturēt ir grūti, taču pētījums par tā ietekmi uz valsts ekonomiku esot parādījis, ka maratons ekonomikā ienesis 4,5 miljonus eiro.

Lielākā daļa no līdzekļiem tiek paredzēta pasaules elites un Latvijas vadošajiem sportistiem - honorāriem un naudas balvām, kā arī mārketinga pasākumiem, lai pievērstu pasaules uzmanību sporta notikumam Rīgā.

Šī gada maratona balvu fonds būs lielākais tā pastāvēšanas vēsturē - 75 000 eiro, no kuriem 50 000 eiro sadalīs maratona distancēs pirmajā pieciniekā finišējušie.

Šogad sadārdzinājušās Valsts policijas (VP) darbinieku pakalpojumu izmaksas maratona organizatoriem palīdzēja nosegt Rīgas dome, taču par risinājumu turpmākajiem gadiem vēl neesot skaidrības.

"Mums ir ļoti labas attiecības ar policiju, sadarbojamies visus šos gadus. Skaidrs, ka mēs saprotam, ka ir tarifu pieaugums. Šoreiz mums nākusi pretim Rīgas dome, kas palīdzējusi nosegt tarifu pieaugumu. Laiks rādīs. Izmaksas ir atkarīgas arī no tā, kā tiek veidotas trases, cik daudz policistu ir jāpiesaista. Ja trase paliks tā pati, tad varēsim paredzēt izmaksas, ja mainīsies, tad izmaksas būs jārēķina no jauna," teica Nords.

Kā ziņots, "Lattelecom" Rīgas maratons šogad pulcēs aptuveni 37 500 dalībnieku no 70 pasaules valstīm. Tas būs dalībnieku skaita rekords - pērn maratonā piedalījās vairāk nekā 33 00 sportistu no 70 valstīm. 42 kilometru distanci svētdien mēģinās mērot vairāk nekā 2000 dalībnieku, savukārt pusmaratona distanci - aptuveni 7000 cilvēku.

Šogad pieaudzis arī ārvalstu skrējēju skaits. Ja pagājušajā gadā to bija aptuveni 3800, tad šogad plānota aptuveni 4500 ārzemnieku dalība. Maratonam kļūstot arvien populārākam, palielinās arī skrējēju pārstāvēto valstu loks. Vienlaikus maratonam tiek pieteikti arī arvien augstāka līmeņa, kā arī elites sportisti, stāstīja Nords.

Īpašais simtgades maratona jaunums būs trīs tiltu iekļaušanās pusmaratona un maratona distancēs, stāstīja maratona rīkotāji. Pusmaratona un maratona dalībnieki pirmoreiz Daugavu šķērsos pa trim tiltiem - vispirms jau pa ierasto Vanšu tiltu, bet nedaudz vēlāk pa Akmens un Salu tiltiem. Jaunajā trasē iekļauts arī AB dambis, nodrošinot Vecrīgas panorāmas skatu, kā arī skrējiens gar Daugavu Mūkusalas ielā, būtiski noīsinot līdzšinējo Krasta ielas posmu trasē.

Maratona tiešraide šogad būs skatāma arī visā Eiropas Savienībā, jo galvenais partneris "Lattelecom" piedāvās iespēju vērot pasākuma norisi kanālā 360TV lietotnē "Shortcut" ne tikai Latvijā, bet arī visā kontinentā.