LDDK: PVN likme ir jāpārskata

"Jau augusta beigās, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes ietvaros vēršoties pie valdības un Finanšu ministrijas, LDDK rosināja vairākas iespējamās izmaiņas esošajās nodokļu pozīcijās, kas līdzsvarotu nepieciešamību pēc lielāka līdzekļu apjoma valsts budžetā un to, ko valdība līdz šim tika solījusi - darbaspēka nodokļu konsekventu pazemināšanu," atgādināja Meņģelsone.

Šo priekšlikumu vidū bija gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saglabāšanu esošajā līmenī kompensējošs sociālo iemaksu samazinājums, gan IIN atvieglojumu par pilngadīgām, darbspējīgām personām atcelšana, kas kompensētu solidaritātes nodokļa ieviešanu. No abiem minētajiem valdība apstiprināja atvieglojumu atcelšanu, taču neatcēla solidaritātes nodokli, bet izmantoja radušos fiskālo telpu citu, jaunu risinājumu ieviešanai.

"Līdzās šiem arī rosinājām beidzot izskatīt Nodokļu politikas stratēģijā 2015.-2017.gadam ietvertās apņemšanās pārcelt nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un neproduktīvo kapitālu īstenošanu. Tas var ietvert arī PVN likmes pārskatīšanu. PVN pēckrīzes periodā tika pazemināts apstākļos, kad ne ekonomiskā attīstība, ne citi apsvērumi, izņemot tuvojošos eiro ieviešanu, to neprasīja. Šīs kļūdas dēļ šodien valsts budžetā trūkst ap 80 miljoniem eiro," atzina LDDK ģenerāldirektore.

Tāpat LDDK rosina iespējami drīzā laikā ieviest reversā PVN pieeju nozarēs, kurās tas ir iespējams un atļauts, tādējādi būtiski uzlabojot nodokļu nomaksu.

Gadījumā, ja tiks panākta solidaritātes nodokļa atcelšana, tad vienīgā reālā uzņēmēju piedāvātā alternatīva varētu būt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšana līdz 22%, bet šādu priekšlikumu Finanšu ministrija (FM) kategoriski neatbalsta.

Kā aģentūrai LETA stāstīja FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V), uzņēmēju organizācijas ir sākušas aktīvas lobēšanas kampaņas parlamentā, lai panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu.

"Diemžēl tas, ko uzņēmēji grib panākt, var izraisīt PVN likmes celšanos. Šāda rīcība nepārprotami nostādīs ļoti neizdevīgā situācijā daudzbērnu ģimenes un iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tiks saglabāta arī regresivitāte nodokļu sistēmā, un lielo algu saņēmēji maksās proporcionāli zemākus darbaspēka nodokļus nekā vidēji atalgotais Latvijas iedzīvotājs," uzsvēra Ašeradens.

FM norāda - ja solidaritātes nodoklis skar tikai nelielu sabiedrības daļu - lielo algu saņēmējus, kas gadā pelna virs 48 600 eiro gadā -, tad alternatīvie priekšlikumi var skart pilnīgi visus iedzīvotājus. Šādas uzņēmēju organizāciju aktivitātes var izraisīt PVN likmes celšanos līdz 22%. FM uzsver, ka, panākot PVN likmes celšanu, to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču lielo algu saņēmēji to pat nepamanīs.

Valdība iepriekš atbalstīja uzņēmēju kritizētā solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada 1.janvāra.

Solidaritātes nodokli plānots piemērot darba ņēmēju atalgojuma daļai, kura pārsniegs valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus. Kā norāda Finanšu ministrija, šogad saskaņā ar likumu šie griesti ir 48 600 eiro jeb vidēji nedaudz vairāk kā 4000 eiro mēnesī, bet nākamgad tie pieaugs.

Atbilstoši uz 2014.gada datiem balstītiem aprēķiniem jaunais nodoklis skaršot aptuveni 4700 darbspējas vecuma cilvēkus.

Pret solidaritātes nodokļa ieviešanu iestājās uzņēmēji. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera uzskata, ka pašreiz izstrādātie un valdības atbalstītie FM ierosinājumi ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam.

Savukārt telekomunikāciju operators "Lattelecom" solidaritātes nodokļa dēļ apsver būtisku darbinieku skaita samazinājumu, pakalpojumu cenu celšanu vai izvirzīto mērķu un peļņas apmēru pārskatīšanu.

Uz sarakstu