PA piedāvā 213 neizīrētos dzīvokļos izmitināt bēgļus, vai izmantot citu sociālo funkciju veikšanai
Pašvaldības ir atteikušās pārņemt no Privatizācijas aģentūras (PA) 213 valsts īpašumā esošus neizīrētus dzīvokļus, par kuriem potenciālie pircēji un privatizētāji nav izrādījuši interesi, tāpēc šos dzīvokļus varētu izmantot bēgļu izmitināšanai vai arī citu sociālo funkciju veikšanai, aģentūrai LETA norādīja PA.
"Līdz šim publiski ir izskanējis, ka pašvaldībām nav, kur izmitināt bēgļus. Valsts dzīvokļi varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem vai arī pašvaldības tos var izmantot sociālo jautājumu risināšanai," uzsvēra aģentūrā.
PA veic valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju, atsavināšanu un pārvaldīšanu. Valsts īpašumā esošie neprivatizētie dzīvokļi sākotnēji atbilstoši likumam tiek piedāvāti pašvaldībām. Ja pašvaldības atsakās, tad neizīrētie dzīvokļi tiek nodoti atsavināšanai un interesenti var iegādāties tos izsolēs.
Dzīvokļi vai dzīvojamās mājas bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī vai atrodas valsts teritorijās ar mazāk aktīvu nekustamā īpašuma tirgu. Tāpēc apmēram 213 neizīrētus dzīvokļus nav izdevies pārdot. Arī pašvaldības par šiem dzīvokļiem neizrāda interesi.
PA dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova skaidroja, ka valsts īpašumā patlaban ir pietiekams skaits dzīvokļu, kas stāv tukši. "Privātā tirgū par tiem intereses nav, bet pašvaldības bez finansējuma dzīvokļu remontiem nav ieinteresētas tos pārņemt. Saņemot atbilstošu valsts finansējumu remontiem, pašvaldības varētu šos dzīvokļus izmantot bēgļu izmitināšanai vai arī citu sociālo funkciju veikšanai," sacīja Ivanova.
Kopumā šā gada pirmajos trijos ceturkšņos PA ir noslēgusi 44 dzīvokļu īpašumu un dzīvojamo māju pārdošanas līgumus par 171 000 eiro. Privatizācijas procesā noslēgti 108 pirkuma līgumi, no kuriem 84 par īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodotajiem dzīvokļu īpašumiem, deviņi pārdoti īrniekiem, bet 15 pārdoti izsolēs. PA portfelī ir atlikuši 1272 dzīvokļi, no kuriem lielākā daļa ir izīrēti.
Valdība 29.septembrī uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju. Šos jautājumus valdība vēlreiz skatīs 20.oktobrī, kad tiks iesniegts precizēts bēgļu uzņemšanas plāns.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadītās darba grupas sagatavotais plāns sadalīts trīs rīcības virzienos: "Personu atlase un pārvietošana", "Patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana" un "Integrācija". Katrā virzienā ir noteiktas institūcijas, kuras ir atbildīgas par konkrētu uzdevumu īstenošanu.
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes lēmumu Latvijai no Itālijas un Grieķijas būs jāuzņem papildu 281 persona, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Šobrīd kopējais patvēruma meklētāju skaits, kas Latvijai būs jāuzņem divu gadu laikā, ir 531 persona. Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro apjomā.
Uz sarakstu
