Papildu sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijai nepieciešams uzlabot infrastruktūru
Papildu sabiedroto spēku, piemēram, brigādes uzņemšanai Latvijai nepieciešams uzlabot infrastruktūru, intervijā aģentūrai LETA un aizsardzības portālam "Defence Matters" norādīja Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Hans Lotārs Domroze.
Runājot par alianses militārās klātbūtnes pastiprināšanu austrumu flangā, Domroze skaidroja, ka tikšanās laikā Aizsardzības ministrijā guvis apliecinājumu, ka Latvija, tāpat kā Lietuva un Igaunija, jau veic nepieciešamos pasākumus, lai uzņemtu sabiedroto spēkus.
"Mums gan ir zināmas prasības. Piemēram, ja brigāde ierodas Latvijā, mums nepieciešama milzīga mācību teritorija. Latvija pašlaik izskata šo jautājumu," viņš sacīja.
Tāpat Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris norādīja, ka nepieciešami dažāda veida uzlabojumi, piemēram, ūdens un degvielas piegādes sistēmām, jo lidmašīnas nepārtraukti pārvietojas. "Uzlabojumi notiek," viņš sprieda.
Domroze tika iecelts Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandiera amatā 2012.gadā, un 2016.gada aprīlī viņu nomainīs nākamais komandieris.
Apvienoto spēku pavēlniecības štābs Brunsumā 2015.gada lielākajās NATO mācībās "Trident Juncture 2015" tika sertificēts komandēt NATO Reaģēšanas spēkus, ja tie tiks aktivizēti 2016.gadā.
Apvienoto spēku pavēlniecība Brunsumā, Nīderlandē, ir viena no divām NATO operacionālā līmeņa komandstruktūrām. Tās uzdevumos ietilpst arī NATO līguma piektā panta operacionālā plānošana, tostarp Baltijas valstu reģionā, kā arī Baltijas valstu gaisa patrulēšanas operācijas un NATO Reaģēšanas spēku vadība. Šo spēku vadību tā veic pārmaiņus ar otru alianses Apvienoto spēku pavēlniecību, kas izvietota Neapolē, Itālijā.
Jau ziņots, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, iepriekš paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.
Mērķis ir radīt "daudznacionālu" spēku klātbūtni, tādējādi dodot "ļoti spēcīgu signālu" potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.
Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu.
Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru. Arī britu laikraksts "The Telegraph" trešdien vēstīja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās laikā Briselē tiks apspriesti plāni uz sešām alianses austrumu flanga valstīm, tajā skaitā Latviju, nosūtīt pa bataljonam 500 līdz 1000 karavīru apjomā.
Uz sarakstu
