Riebiņu muiža – iespējams, vēsturiski pirmā mākslas plenēru vieta Latvijā

Dāvis Kļaviņš/flickr.com
Dāvis Kļaviņš/flickr.com

Riebiņu novada Riebiņu ciemā atrodas Riebiņu vai Rībenes muižas, agrāk Ribenišku muižas vēlīnā klasicisma stilā būvētā kungu māja; muižas vēsture izsekojama līdz pat 16. gadsimta pirmajai pusei. Diemžēl jāsaka, ka muižas pils šobrīd atrodas avārijas stāvoklī, tāpēc ēku iespējams apskatīt tikai no ārpuses.

Vēsture

Vēl 16. gadsimtā Riebiņi un to tuvākā apkārtne tika saukta par Krevenmuižu. 16. gadsimta pirmajā pusē Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs zemes Latgales vidienē izlēņoja Livonijas ordeņa bruņniekam Gerhardam Rēbinderam; Riebiņu muižas nosaukums arī cēlies no viņa vārda. Sākoties poļu-zviedru kariem, 1600. gadā Polijas–Lietuvas kopvalsts valdnieks Zigismunds III muižu atsavināja Gerharda Rēbindera mazdēlam un nodeva to Ernestam Korfam. Korfu dzimtas valdīšanas gados uzceltas muižas ēkas to tagadējā vietā.

Gotharda Ernesta fon Berka un viņa sievas Marijas (dzimušas Korfas) dēls 1758. gadā muižu pārdeva Inflantijas seimika rakstvedim Mihaelam Veisenhofam. Muižas pils tika pārbūvēta vēlīnā klasicisma stilā, vēlāk piebūvētas vienāda lieluma sānu būves un divi neobarokāli torņi abos ēkas galos. Laukuma kreisajā pusē esošo celtni sauca par "orķestra māju", jo šeit Veisenholfu laikā mājoja pils kapelas mūziķi, labajā pusē esošā "oficina" kalpoja par virtuvi un dažādu lietu noliktavu.

Vienā no torņiem atradās pils kapela, otrā bija izvietota plaša muižas bibliotēka, muižas ēkā atradās bagātīga gleznu un skulptūru galerija. 19. gadsimtā tika uzsākta arī ainavu parka un dendrārija izveide; muižas pils laukuma viduci rotāja baseins ar strūklaku.

Riebiņi – mākslinieku paradīze

Mihaela Veisenholfa dēls Arnolds 1874. gadā muižu pārdod lietuviešu izcelsmes inženierim ģenerālmajoram Staņislavam Kerbedzim. Kad Jāzeps Veisenholfs Riebiņus apmeklēja 1883. gadā, pili atrada tukšu. Staņislava Kerbedža meita Jevgēnija, kura savā laikā bija plaši pazīstama mecenāte un filantrope, 19. gadsimta beigās lika nolaistajā muižas pilī veikt kapitālo remontu un vasarās muižas telpas nodeva mākslinieku, rakstnieku un komponistu atpūtai, tika ierīkota arī sporta zāle.

Riebiņos uzturējušies un darbus radījuši daudzi izcili mākslinieki: poļu gleznotāji Staņislavs Maslovskis, Marians Tšebiņskis, Konrāds Kržižanovskis, tēlniece Jūlija Stabrovska, lietuviešu gleznotājs un komponists Mikolajus Konstantīns Čurļonis un tēlnieks Petrs Rimša. Pateicoties Jevgēnijai, vēsturiski Riebiņu muižu var uzskatīt par pirmo plenēru vietu Latvijā.

Zemes reformas laikā 1920. gadā plašo Riebiņu muižu sadalīja 66 vienībās, savukārt muižas pilī iekārtoja Silajāņu pagasta Riebiņu II pakāpes sešklasīgo pamatskolu, kurā līdz II Pasaules karam vienlaikus darbojās latviešu, krievu un ebreju plūsmas. Pēc skolas likvidācijas 1975. gadā muižas ēkas vietējais kolhozs izmantoja kā noliktavu.

Muižas pils mūsdienās

Iekštelpu centrālajā daļā saglabājušās trīslaidu kāpnes un ar pusloka nišām dekorēta halle, tāpat arī ainavu parks ar dīķi un Feimankas upīti, kā arī saimniecības ēkas. Diemžēl jāsaka, ka muižas pils šobrīd atrodas avārijas stāvoklī, tāpēc ēka apskatāma tikai no ārpuses.