Šengenas zonā varētu ļaut atjaunot robežkontroli uz diviem gadiem

Sanāksmē Amsterdamā pirmdien ES dalībvalstu iekšlietu ministri vaicājuši EK par iespēju pagarināt laika posmu, uz kuru noteikta robežkontrole.

"Mēs gribam būt gatavi visām varbūtībām, bet mēs vēl neesam aktivizācijas fāzē," sacīja EK pārstāve sakariem ar presi migrācijas jautājumos Nataša Berto. "Ja situācija nemainās un tiešām sabiedriskās kārtības un drošības apsvērumu dēļ būs nepieciešams saglabāt iekšējo kontroli uz Šengenas iekšējām robežām, mēs gribam būt gatavi tam, lai mēs varētu īstenot tos pasākumus, kas mums pieejami atbilstoši 26.paragrāfam - ja un kad mums tos būs nepieciešams aktivizēt."

Šengenas noteikumu 26.paragrāfā atļauts Šengenas zonas dalībvalstīm ārkārtas gadījumos uz laika posmu līdz diviem gadiem ieviest iekšējo robežu kontroli.

Pēdējo mēnešu laikā Austrija, Vācija, Zviedrija, Dānija un Norvēģija imigrācijas krīzes dēļ ieviesušas pagaidu robežkontroli. Tiesa gan, tā maksimāli patlaban var tikt turpināta vien sešus mēnešus.

Austrija pirmdien pastiprināja spiedienu uz Grieķiju, pieprasot, lai tā nostiprina ES ārējo robežu pret nelegālo imigrantu plūsmu.

Austrijas ārlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere iepriekš brīdinājusi, ka Grieķija var tikt uz laiku izslēgta no Šengenas zonas, lai šādi piespiestu to nostiprināt savas ārējās robežas.

Saskaņā ar ES robežaģentūras "Frontex" datiem nelegālo imigrantu skaits, kas pērn ieradies ES, pārsniedz 1,2 miljonus.

Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajā ES valstī, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī līdz šim varēja rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.

Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Uz sarakstu