Situāciju Kārsavas novadā pēc "Latvijas Krājbankas" darbības apturēšanas raksturo kā ļaunu murgu
"Situācija tik tiešām ir ļoti slikta. "Latvijas Krājbanka" novadā bija vienīgā banka, kur atradās visi pašvaldības līdzekļi gan pašreizējiem maksājumiem, gan arī uzkrājumi attīstībai. Līdz ar bankas darbības apturēšanu pašvaldības finanšu aprite praktiski ir apstājusies," teica Labanovskis.
Lai rastu izeju no situācijas, šodien Kārsavas novada domes kārtējā sēdē pašvaldības deputāti, līdzīgi kā dažu citu līdzīgā situācijā nonākušu pašvaldību deputāti, kā pirmo skatīs jautājumu par 100 000 latu aizņēmuma ņemšanu Valsts kasē. Aizņēmums ļaus pašvaldībai atjaunot finanšu apriti un puslīdz normāli darboties līdz gada beigām.
Kārsavas novada domes izpilddirektors uzskata, ka turpmāk, lai izvairītos no līdzīgas situācijas atkārtošanās, Kārsavas novada domei savi līdzekļi būtu jāglabā Valsts kasē, nevis komercbankās.
"Tā ir mana svēta pārliecība, ka pašvaldībām, līdzīgi kā valsts uzņēmumiem, savi līdzekļi būtu bijis jāglabā Valsts kasē, nevis komercbankās. Tad nebūtu bijis jāklausa visi tie gudrinieki, kuri gan pēc "Bankas Baltijas" kraha, gan "Parex Bankas" glābšanā ieguldītā miljarda atļāvās turpināt apgalvot, ka Latvijas komercbanku sistēma ir droša," teica Labanovskis.
"Man negribas pat iedomāties, kāda situācija novadā, kur bezdarba līmenis jau tāpat ir augsts, varētu izveidoties pēc tam, kad bankrotētu vēl dažas no jau tā nedaudzajām ražotnēm," teica Labanovskis.
Plkst.9 Kārsavā pie "Latvijas Krājbankas" bankomāta bija sapulcējies ap pussimts cilvēku, kuri gaidīja rindā pēc iespējas izņemt savus 50 latus.
Uz sarakstu
