Vēlas uzlabot Krimināllikumu attiecībā uz veiktajiem noziegumiem pret valsti
Ceturtdien, 25.februārī, Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas kopsēdē deputāti un uzaicinātie analizēja sagatavotos grozījumu Krimināllikumā, lai uzlabotu normas attiecībā uz noziegumiem pret valsti.
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis skaidroja, ka drošības iestādes saskārušās ar situāciju, kad nav iespējams veikt kriminālvajāšanu pret personu saistībā ar noziegumiem pret valsti esošās likumdošanas dēļ. Rīgas apgabaltiesas tiesnesis Juris Stukāns piekrita, ka apspriestie grozījumi būs precīzāki un skaidrojošāki, salīdzinot ar pašreizējo likuma redakciju.
Skaidrojot, kādēļ grozījumi likumā tik virzīti šādā kārtībā, apejot valdību, SAB vadītājs izteicās, ka "jo ātrāk, jo labāk", proti, norādot uz nepieciešamo likumprojekta steidzamību. Dzīvojam tādu ģeopolitisko notikumu laikā, kad ir grūti prognozēt, kas notiks pat nedēļu vai mēnešu laikā. "Esam gatavi rīkoties, tostarp ar krimināltiesiskām metodēm," sacīja Maizītis.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa teica, ka situācija Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē pierāda, ka panti likumā, kas attiecas uz noziegumiem pret valsti, ir lielā mērā zaudējuši aktualitāti, jo, piemēram, piedāvātajos grozījumos liela uzmanība pievērsta hibrīdkaram. Esošais normatīvais regulējums nav pietiekams, lai drošības iestādes apkarotu tās personas, kuru darbības liecina par viņu nelikumīgu darbību.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka likuma grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu.
Tāpat likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi uzlabot valsts noslēpuma aizsardzību un novērst valsts noslēpuma vai citas valstij svarīgas informācijas nonākšanu ārvalsts rīcībā, kas var kaitēt Latvijas iekšējās un ārējās drošības interesēm.
Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta vadītājs Pēteris Dzalbe uzskata, ka grozījumi likumā ir vajadzīgi, tomēr pašreizējā redakcijā likuma piemērotājiem varētu rasties dažas problēmas. Pēc viņa domām, jau laicīgi būtu jāsāk skaidrojošs, komentējošs darbs, lai piemērotāji zinātu, kā grozītās likuma normas piemērot.
Tieslietu ministrijas pārstāve sacīja, ka, uzklausot drošības iestāžu skaidroto problemātiku, nevienam darba grupā, kas strādāja pie šiem grozījumiem, neradās šaubas, ka esošais regulējums ir novecojis. Siliņa piebilda, ka gan iekšlietu ministrs, gan tieslietu ministrs ir vienojušies, ka grozījumi ir virzāmi caur Saeimu.
Deputāts Ringolds Balodis (NSL) pauda, ka būtu vajadzīgi arī pārejas noteikumi, kas palīdzētu tiesām vēlāk vieglāk strādāt. Patlaban grozījumos tādi nav paredzēti.
Likumprojekta anotācijā grozījumu autori skaidro, ka Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai. Tiek norādīts, ka, piemēram, ārvalstīs tiek kriminalizētas dažāda rakstura darbības - atbildība tiek noteikta gan par vardarbīgām, gan nevardarbīgām darbībām pret valsts konstitucionālo kārtību, savukārt Krimināllikums koncentrējas uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām.
Līdz ar grozījumiem tiek piedāvāts papildināt likumu ar jaunu nozieguma sastāvu - darbību, kas vērsta pret Latvijas suverenitāti. Tiek skaidrots, ka līdzšinējā pieeja noziedzīgu nodarījumu sastāvu nošķiršanā pēc apdraudējuma interesēm nav pietiekami skaidra un efektīva.
Likumprojekts paredz arī izmaiņas piemērojamajās sankcijās par attiecīgajiem noziegumiem. Piemēram, pret valsti vērstas darbības gadījumā papildsods - probācijas uzraudzība - turpmāk būtu obligāti piemērojams. Tāpat plānots palielināt brīvības atņemšanas soda maksimālo robežu par nodarījumiem, kas nav saistīti ar vardarbību.
Vēl likumprojektā plānots izslēgt divus pantus, kuros paredzēta kriminālatbildība par publisku aicinājumu vērsties pret noteiktām Latvijas pamatinteresēm un par organizatoriskām darbībām, kas tieši vērstas pret šīm interesēm.
Kopsēdē tika nolemts, ka Saeima varētu nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijā jau nākamajā nedēļā. Visticamāk, komisijas lūgs izskatīt likumprojektu arī pirmajā lasījumā. Likumprojektam tiks noteikta steidzamība.
Uz sarakstu