Veterinārārsti neatbalsta ZM ieceri atlikt suņu obligāto čipēšanu
Kā nepamatotus veterinārārsti vērtē arī ZM argumentus par dzīvnieka apzīmēšanas pārlieko dārdzību.
"Veterinārajās klīnikās čipēšana maksā no 15 līdz 20 eiro. Personas, kas publiski runā par 45 eiro un vairāk, izplata melus," norādīja Konopore.
Viņa uzsvēra, ka klaiņojošo dzīvnieku problēmu nerisinās ne noteikumu termiņa pārcelšana, ne "tik absurdas darbības kā personu bez veterinārmedicīniskās izglītības apmācīšana veikt procedūru, kas var izsaukt asiņošanu, sāpju šoku vai agresiju".
Vienlaikus viņa atzina, ka pakalpojumu sadārdzina obligātā prasība izsniegt dzīvniekam Eiropas Savienības pasi, kā arī fakts, ka dzīvnieku īpašniekiem nav iespējas reģistrēt dzīvniekus pašiem, izmantojot tiešsaisti un autorizāciju caur, piemēram, internetbanku.
"Tāpēc dzīvnieku īpašnieki ir spiesti maksāt arī par šiem ar mikročipēšanu sasaistītiem pakalpojumiem, kas ietver sevī daudz vairāk pakalpojumus nekā tikai dzīvnieka apzīmēšana ar mikročipu," skaidro veterinārārste.
Viņasprāt, klaiņojošu suņu problēmu risinātu vienotas mājdzīvnieku identifikācijas sistēmas izstrāde. Tās neesamība rada zaudējumus lopkopībā un mežsaimniecībā, neļaujot identificēt suņus, apgrūtina agresīvu dzīvnieku īpašnieku noskaidrošanu un rada finansiālu slogu patversmēm un pašvaldībām.
Kā ziņots, 19.aprīlī Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēdē ZM informēja par lēmumu pārcelt obligātās suņu mikročipēšanas termiņu no šā gada 1.jūlija līdz 2017.gada 1.janvārim.
Lai to izdarītu, plānots veikt grozījumus noteikumos "Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Nolemts arī veikt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā, lai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori, kā arī apmācītas personas, kurām ir līgums ar patversmi, varētu veikt suņu apzīmēšanu un reģistrāciju datubāzē.
Par šo jautājumu vēl notiek diskusijas starpinstitūciju darba grupā.
Pašreizējie noteikumi paredz, ka no šā gada 1.jūlija sešus mēnešus sasniegušu suņu īpašniekiem jānodrošina, lai sunim tiktu implantēta mikroshēma jeb tas tiktu čipēts, kā arī tas tiktu reģistrēts Lauksaimniecības datu centra datubāzē.
Taču martā ZM konstatēja, ka daudziem suņu īpašniekiem laukos nav iespējams izpildīt noteikumu prasības, jo finanšu līdzekļu trūkuma dēļ tie nevar samaksāt par mikroshēmas ievadīšanu un segt reģistrācijas maksu, kas sasniedz līdz 35 eiro.
Līdz ar to tika nolemts atļaut nečipēt viensētās dzīvojošo saimnieku suņus, pret ko savukārt asi iebilda dzīvnieku patversmes un Latvijas Kinoloģiskā federācija, kas uzskata, ka tieši viensētu suņi bieži saplēš meža dzīvniekus, bet īpašnieku nevar sodīt, jo suņa piederība nav noskaidrojama.
Noteikumi paredz arī to, ka tad, ja suns pēc 1.jūlija netiks čipēts un reģistrēts, saimniekam paredzēts naudas sods - fiziskajām personām no septiņiem līdz 210 eiro, bet juridiskajām personām - no 15 līdz 350 eiro.
Patlaban datubāzē ir reģistrēti 26 406 suņi.
Uz sarakstu
