Ziņas & Raksti

Starp Lielo un Mazo Ludzas ezeru 14. gadsimtā gotikas stilā celtās Ludzas viduslaiku pils pilsdrupas reiz bija Rēzeknes fogta palīgpils. Krustneši vareno mūra celtni uzbūvējuši uz 18 metrus augsta un stāva paugura vietā, kur kādreiz atradusies seno latgaļu koka pils, un tā bija paredzēta Livonijas ordeņa austrumu robežu aizsardzībai. Līdz mūsdienām no tās ir saglabājušās vien divas sienas no torņa un viena pils ārsiena, kā arī no laukakmeņiem izlikts bruģis pils pagalmā. Ludzas viduslaiku pilsdrupas ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

Tagadējā Naujenes pagastā, vietā, kur Livonijas ordeņa vajadzībām, iespējams, 1275. gadā celta, Dinaburgas mūra pils, no 8. līdz 13. gadsimtam pacēlies seno latgaļu apdzīvots pilskalns. Mūsdienās bijušā pilskalna vietā saglabājušās Dinaburgas pils drupas – pastāv uzskats, ka tieši šajā vietā meklējami Daugavpils pilsētas pirmsākumi. Savukārt, apmēram vienu kilometru garā Dinaburgas pils taka atrodas Daugavas labajā krastā un no tās sākumpunkta paveras iespaidīgs skats uz vienu no upes lokiem.

Daudzi pasaules pieprasītākie ceļojumu galamērķi un vietas, ņemot vērā noteiktos ierobežojumus, tagad piedāvā virtuālas ekskursijas, kas nozīmē, ka tev ir iespēja apmeklēt pasaulslavenus muzejus, kultūrvēsturiskus objektus un apskatīt daudz ko citu, nepieceļoties no sava dīvāna. Tāpēc, ja tu meklē, ko darīt mājās, un vēlies iepazīt pasauli, atliek paņemt klēpjdatoru, planšetdatoru vai tālruni un doties aizraujošā ceļojumā.

Tā kā šajā grūtajā laikā galvenokārt nākas uzturēties mājās, ir svarīgi atrast veidus, kā, tam par spīti, jauki pavadīt laiku kopā ar savu ģimeni. Kā saka, katram mākonim ir zelta maliņa: mūsdienu cilvēki ir tik ļoti pieraduši teikt, ka "nav pietiekami daudz laika", un pēkšņi tā ir atliku likām. Tāpēc tieši tagad ir īstā iespēja radošām aktivitātēm, mācībām, spēlēm, kā arī laika un enerģijas veltīšanai saviem tuviniekiem. 

Rušenicas pilskalns atrodas Rušas upītes labajā krastā un Rušonas ezera tuvumā, Riebiņu novada Rušonas pagasta Rušenicā. Netālu no pilskalna atrodas arī Rušonas muiža. 16 metrus augstais pilskalns ir kultūrvēsturisks objekts un kultūras piemineklis, virs kura senatnē slējusies nocietināta seno latgaļu pils. Pilskalna izmantošana attiecināma uz astoto līdz 11. gadsimtu.

Blakus Jaunsventes muižai, kalna nogāzē, atrodas īpašs parks, kas 19. gadsimta beigās ticis veidots kā plašs ainavu parks 5,22 hektāru platībā, un tā lielākā vērtība – lielo koku daudzums un lapegles. Parkā sastādītas gan dažādu ievestu koku sugas, vietējie koki un krūmi, kā arī veidotas alejas un koku grupas. Parka tuvumā atrodas 1912. gadā celtā Jaunsventes muiža un Militārās tehnikas muzejs, kā arī 2. pasaules karā kritušo kapi.

Rēzeknes pilsdrupas atrodas pilskalnā, kur, vēl pirms uz tā tika uzcelta Livonijas ordeņa pils, no devītā līdz 13. gadsimtam atradās nocietināta seno latgaļu pils. Vēlāko laiku mūra pili divos stāvos un ar torņiem 1285. gadā cēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms. Tā pastāvēja līdz pat 17. gadsimta vidum, līdz nocietināto pili nopostīja zviedri, un pēc tam tā vairs netika atjaunota. Rēzeknes pilsdrupas ir senākais vēstures piemineklis, kā arī visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta pilsētā.

Lūznavas muiža, arī Dlužņevas muiža, atrodas Lūznavas ciemā, apmēram 22 kilometru attālumā no Rēzeknes. Muižas kungu māja ir romantizēta jūgendstila pērle, kas 20. gadsimta sākumā celta kā īpaša vieta mākslai, mūzikai un literatūrai. Muiža ir piedzīvojusi vēsturiskas pārmaiņas, kļūstot par skolu, kara štābu, pagasta pārvaldi un bibliotēku, savukārt pēc renovācijas atdzimusi no jauna. Lūznavas muiža ir piedzīvojusi renovāciju un tai piešķirts Valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss.

Tā vien šķiet, ka svētki vienmēr pienāk pārāk ātri, un vēl ir jāizdara tik daudz lietu – jāsagatavo dāvanas, jāuzpoš mājoklis, jāizsūta Ziemassvētku kartiņas radiem, draugiem un kolēģiem. Kā nekā, šis būs gads, kad ļoti daudzi aizvadīs svētku brīvdienas savās mājās. Tomēr Ziemassvētki ir laiks, ka būtu jāapstājas savā skrējienā un jāveltī laiks sev un savai ģimenei. Ļoti iespējams, ka svētku noskaņu palīdzēs radīt kāda no piecām rakstā minētajām vietām Latvijā.

Seno baltu apdzīvotās teritorijas jau kopš seniem laikiem ir zināmas kā zemes, kurās mīt vilkači, kas gan nemaz nav līdzīgi šausmu filmās redzamajiem asinskārajiem briesmoņiem. Arī sengrieķu vēsturnieks Hērodots jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras ir minējis neurus (seno baltu tauta, kas apdzīvojusi tagadējās Latvijas un Baltkrievijas teritoriju), kas reizi gadā pārvēršoties par vilkiem.