Ašeradens: Iekasēt visu naudu no ēnu ekonomikas varētu būt pārāk dārgi
Valsts varbūt varētu iekasēt visu naudu, ko tā patlaban zaudē ēnu ekonomikas dēļ, bet tas nebūtu izdevīgi jeb pārāk dārgi, intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V).Viņš norādīja, ka patlaban valsts tērē aptuveni pusprocentu no iekšzemes kopprodukta, lai iekasētu naudu no vairāk nekā 20% no IKP lielās ēnu ekonomikas. Vēloties iekasēt vairāk, jārēķinās arī, ka izdevumi pieaugs, tādēļ iekasēt visu valstij pienākošos naudu no ēnu ekonomikas varētu nebūt izdevīgi.
Kā norādīja Ašeradens, Ēnu ekonomikas padomes sēdē ceturtdien secināts, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nav lietderīgi mēģināt nosegt "visu lauku", tāpēc izvirzītas piecas prioritārās nozares, kurās ēnu ekonomika ir visaugstākā, proti, būvniecība, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, pakalpojumu sniegšana, sabiedriskais transports un pārvadājumi.
Pirmie projekti ēnu ekonomikas samazināšanā šajās nozarēs tikšot realizēti divu trīs gadu laikā, iesaistot Tieslietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Valsts ieņēmumu dienestu, Darba inspekciju un citas institūcijas.
Līdz 2020.gadam Latvijas ēnu ekonomika jāsamazina par 5%, kas ik gadu ļautu valsts budžetam iegūt līdz 70 miljoniem eiro, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais stratēģiskais plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2015.-2020.gadā, kas ceturtdien tika prezentēts Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē. FM vīzija paredz, ka līdz 2020.gadam ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniegs Eiropas Savienības (ES) vidējo ēnu ekonomikas līmeni, kas, pēc austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera aplēsēm, ir 18,3%, bet Latvijas prognozētā ēnu ekonomika 2015.gadā - 23,6%.
Latvijā ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bijis 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt plānotais ēnu ekonomikas apmērs 2015.gadā ir 23,6%, secināts austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktajā ES ēnu ekonomikas pētījumā.
Šneidera pētījums liecina, ka Latvijā ir astotais augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ES. Tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bija 27,1% no IKP, savukārt plānotais apmērs 2015.gadā ir attiecīgi 25,8% un 26,2%.
Vidējais ES valstu ēnu ekonomikas rādītājs patlaban ir 18,3%. Kā norāda Šneiders, Latvija un pārējās Baltijas valstis ir to 21 ES valsts vidū, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars turpinās samazināties.
Savukārt šogad publiskotajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā secināts, ka Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājies tikai par 0,3% no IKP. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk. Pagājušajā gadā kaimiņvalstu ēnu ekonomika samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu. Uz sarakstu