Rimšēvičs: Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu finansēšanai
Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.
Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.
Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. "Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā," brīdināja Rimšēvičs.
Latvijas Bankas ekspertu ieskatā, publiski izskanējusī 2016.gada budžeta konsolidācijas summa ir ļoti konservatīva aplēse par patieso stāvokli budžetā un neņem vērā vairākas lietas. Pašlaik ir pilnīgi skaidrs, ka naudas budžetā jaunu iniciatīvu apmierināšanai nav, piebilda Rimšēvičs.
Jau pašlaik budžeta deficīta pieļaujamais līmenis būtu 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb iztrūkums 260 miljonu eiro apmērā, kaut gan izaugsmes laikā deficīts varētu būt 0%. Minētajam 1% jārēķina klāt likumos un valdības lēmumos jau iestrādātā, paredzētā nauda dažādām vajadzībām 2016.gadā, kas ir 145 miljoni eiro. Uz sarakstu