Eksperts: Neveselīgas gatavošanas paradumi – svara pieauguma un potenciālu veselības problēmu iemesls

Katru reizi gatavojot ēdienu, mēs esam kulinārijas metožu izvēles priekšā. Dr. Aleksandrs Martinčuks, "Herbalife" Zinātniski konsultatīvās padomes eksperts, dietologs, gastroenterologs un terapeits norāda, ka viņa profesionālajā pieredzē neveselīgas gatavošanas metodes ir viens no izplatītākajiem iemesliem, kas pakļauj cilvēkus liekā svara, aptaukošanās un dažādu citu veselības problēmu riskam. Kulinārijas veidi, ko izvēlamies, ietekmē gan tauku saturu un kaloriju daudzumu ēdienā, gan tā uzturvērtību. Gatavošanas paradumu maiņa nebūt nav sarežģīta vai saistīta ar ļoti krasiem ikdienas uztura ierobežojumiem.

Savukārt veselīgas kulinārijas metodes palīdz izvairīties no dažādu veselības problēmu, kā arī lieku kilogramu riska. Gan produkti un ēdieni, gan to pagatavošanas veids, ko izvēlamies, ietekmē ne tikai mūsu organismu un svaru, bet arī veselību. Aptaukošanās, kas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas prognozēm skar katru 10 cilvēku pasaulē, un kardiovakulārās slimības, kas saskaņā ar Slimību kontroles un profilakses centra datiem, Baltijas valstīs ir izplatītākais nāves iemesls, ir tikai divi no faktoriem, kas būtu jāapsver, izvēloties maltītes pagatavošanas veidu. Neveselīga ēst gatavošana var pakļaut daudzu citu veselības problēmu riskam, piemēram, veicināt vai izraisīt dažādus gremošanas sistēmas funkciju traucējumus. Iespējams, daudziem no mums ir neveselīgas gatavošanas paradumi, kurus nemaz neapzināmies. Daži no tiem var būt mazāk kaitīgi, savukārt citi var nopietni apdraudēt jūsu veselību, tāpēc tie būtu jāmaina.

Izplatītāko neveselīgas ēst gatavošanas paradumu TOPS:

Sviesta izmantošana. Zeltainā kotletes garoziņa satur augstu glikēmisko indeksu, kas veicina ogļhidrātu transformāciju un uzņemšanu organismā kā taukus. Sviests maltīti bagātina ar lielu daudzumu piesātināto tauku, kas var paaugstināt sirdslēkmes un triekas iespējamības risku. Sviests, protams, nevar tikt aizstāts pilnībā, īpaši beķerejas izstrādājumos, taču piesātināto tauku daudzums ir jāierobežo. Sviesta vietā pēc iespējas vairāk izmantojiet rapšu vai olīveļļu. Sviestā ir septiņas reizes vairāk piesātināto tauku, salīdzinot ar tāda paša daudzuma eļļu.

Piededzis ēdiens. Piedegušam ēdienam ir ne tikai mazāka uzturvielu un kaloriju vērtība, bet tas var arī nopietni kaitēt veselībai. Saskaņā ar Nacionālā Vēža Institūta informāciju Holandiešu pētījumā, kas veikts 2007.gadā, noskaidrots, ka cilvēkiem, kas tikuši pakļauti potenciāli vēzi izraisošam aģentam akrilamīdam, kas veidojas uz cepta ēdiena, īpaši, kad tas tiek piededzināts, ir paaugstināts onkoloģisku saslimšanu risks. Tāpēc pārtikā uzņemt piedegušu ēdienu būtu jāatturas pat tad, ja nedaudz piededzis tas šķietami garšo labāk, kā arī jāizvairās ēst ēdienu, kas piededzis neuzmanības dēļ.

Pārlieku liela sāls daudzuma lietošana. Sāls cilvēka organismā ir ļoti nozīmīga, nātrijs, kas atrodas sālī, palīdz nervu impulsu nodošanā un muskuļu šķiedru kontrakcijām. Tā kopā ar kāliju palīdz līdzsvarot šķidruma līmeni organismā. Taču šo procesu nodrošināšanai nepieciešams tikai neliels daudzums sāls – mazāk nekā desmitā daļa tējkarotes dienā. Savukārt lielākā daļa cilvēku ikdienā uzņem apmēram 20 reizes lielāku sāls daudzumu. Sāls piedod ēdienam garšu, taču pārlieka tā uzņemšana organismā aiztur ūdeni un tas savukārt var paaugstināt asinsspiedienu. Dr. Aleksandrs Martinčuks uzsver, ka sāls un garšvielas stimulē apetīti, kā rezultātā tiek apēsts vairāk un uzņemtas papildus kalorijas, kas var novest pie liekiem kilogramiem.

Pārlieku liela cukura daudzuma lietošana. Lai arī cilvēka organismam rafinētu cukuru nav nepieciešams uzņemt, mūsdienās daudziem tomēr ir izteikta vēlme pēc saldumiem. Cukurs ir viena no negatīvākajām mūsdienu uztura komponentēm, tas sniedz kalorijas bez papildu uzturvielām un ilgtermiņā var kaitēt vielmaiņai. Pārlieks cukura patēriņš var kaitīgai ietekmēt vielmaiņu un veicināt dažādu slimību risku. Ikdienā uzņemtā cukura daudzuma samazināšana viennozīmīgi labvēlīgi ietekmēs jūsu veselību.

Fritēšana, eļļas izmatošana ēdienu un marinādes gatavošanai. Lai arī eļļā vārīta pārtika ir garda, tajā diemžēl ir pārāk daudz piesātināto tauku. Vārot eļļā (pat augu) ēdiens uzsūc lielu daudzumu eļļas, kā rezultātā tiek pievienotas papildus kalorijas un tauki. Cepts kartupelis satur aptuveni 161 kaloriju un mazāk nekā 1 g tauku, bet viena vidēja frī kartupeļu porcija var saturēt pat 453 kalorijas un 23 g tauku. Eļļas un majonēzi bieži izmanto marinādēs, taču tās ēdienu piesātina ar kalorijām. Cepšana, fritēšana un marinēšana, kas paaugstina ēdiena tauku saturu, ir vienas no visneveselīgākajām gatavošanas metodēm, no kurām pēc iespējas būtu jāizvairās. Īpaši nozīmīgi tas ir cilvēkiem, kuriem ir kāda no kardiovaksulārajām slimībām vai liekais svars.

Vienveidīgas pārtikas izvēle. Ēdot relatīvi vienveidīgu pārtiku un nepievēršot uzmanību uzņemtajām uzturvielām, var rasties nopietns vitāli nepieciešamu uzturvielu trūkums. Dr. Martinčuks skaidro: "Uzturam ikdienas dzīvē ir ļoti liela nozīme. Nesabalansēts uzturvielu daudzums (mazāk nekā nepieciešams organisma funkciju nodrošināšanai) neadekvāta uztura dēļ var novest pie dažādu slimību riska. Ja jums nav laika sekot līdzi tam, vai uzņemat pienācīgu daudzumu nepieciešamo uzturvielu, ir iespējamas arī alternatīvas, piemēram, sabalansētas maltītes aizstājēji kā "Herbalife" olbaltumvielu kokteilis "Formula 1", kas nodrošina organismu ar ikdienā nepieciešamo olbaltumvielu daudzumu, kā arī vitamīniem un minerālvielām."

Jāņem vērā, ka jebkurš ēdiens (pat dārzeņi, pākšaugi, augļi un liesa gaļa) var kļūt neveselīgs atkarībā no tā, kā to pagatavo. Piemēram, lai arī vārīšana ir relatīvi veselīgs gatavošanas veids, tās rezultātā daudzi produkti zaudē uzturvielas. Tās nonāk ūdenī, kurā dārzeņi tiek vārīti un, izvarītos produktus nokāšot, jūs zaudējat arī tajā nonākušās uzturvielas. Piemēram, dažos dārzeņos viršanas temperatūra samazina antioksidantu līmeni. Taukos šķīstošie vitamīni (A, D, E, un K) mēdz būt noturīgāki nekā ūdenī šķīstošie - C un daži no B grupas vitamīni. C vitamīns ir visnestabilākais no visiem. Nevis stingra diēta un ierobežojumi, bet balanss, maltīšu plānošana un ēst gatavošanas paradumu maiņa! Veselīga gatavošana nav saistīta ar striktām diētām vai iemīļotu produktu liegumu, bet gan ar sabalansētu uzturu un izpratni par to, kāda veida ēdieni un to gatavošanas metodes nāk par labu jūsu organismam, uzlabo pašsajūtu, ārējo izskatu un vairo enerģiju.

Dr. Aleksandrs Martinčuks iesaka maltītes plānot iepriekš: "Plānojot ēdienreizes, jums būs vairāk laika, lai izvēlētos dažādus produktus ar pienācīgu uzturvērtību un pagatavotu tos veselīgi. Mēģiniet saglabāt dārzeņu uzturvielas un krāsu, gatavojiet tos ātri, tvaicējot vai sautējot. Gaļu izvēlieties grilēt, nevis cept sviestā vai fritēt. Produktus grilējot, izvairieties no to piedegšanas, lai neuzņemtu kancerogēnas vielas. Savukārt tā vietā, lai maltītei automātiski pievienotu sviestu, cukuru un sāli, izmantojiet garšaugus un mācieties ēst augļus un dārzeņus bez garšvielām."

Uz sarakstu