Ķekavas novada mērs lidostas telefonsarunu noklausīšanās lietā norāda uz nevainīguma prezumpciju

Rīgas rajona tiesa piektdien, 16.septembrī, prokurora slimības dēļ līdz 2.decembrim atlika lietas skatīšanu. Tajā līdzās Damlicam par bezdarbību apsūdzēts arī bijušais Rīgas lidostas valdes priekšsēdētājs Aldis Mūrnieks. Tāpat apsūdzēts lidostas Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītājs Aldis Ešmits.

Uz tiesas sēdi bija ieradušies abi apsūdzētie, seši cietušie un aizstāvji, taču prokuratūra bija atsūtījusi vēstuli, ka prokurors Džeralds Pooks sasirdzis un cits prokurors viņu nevarot šajā lietā aizstāt.

Pirms tiesas sēdes Damlics, kurš šobrīd ir Ķekavas novada domes priekšsēdētājs, pēc vairākkārtējiem žurnālistu lūgumiem sniegt viedokli, emocionāli atbildēja, ka komentārus nevēlas sniegt. "Pastāv nevainīguma prezumpcija. Esat par to kādreiz dzirdējis? Man nav komentāru," paziņoja Damlics.

Damlica advokāts Imants Muižnieks sava klienta emocijas aizstāvēja, norādot, ka inkriminētais noziegums ir pilnībā nesaprotams un tagad Damlicam emocijas prevalējot. Viņuprāt, ierosinātā lieta ir pilnīgi absurda, jo nevarot saukt pie atbildības personas, šajā gadījumā, lidostas valdi, kura apturēja nelikumīgās darbības lidostā, bet atbrīvot no atbildības tos, kas faktiski veica pārkāpumu. Advokāts ir pārliecināts, ka tiesas procesā izdosies pierādīt, ka klients pie šīm darbībām nav vainojams.

Muižnieks stāstīja, ka Damlicam tiekot inkriminēts tas, ka viņš bijis bezdarbīgs savu pienākumu pildīšanā un nav spējis kontrolēt savu padoto rīcību. "Mūsuprāt, tas, kas rakstīts apsūdzībā, nekādā veidā neatbilst realitātei, jo mans klients visnotaļ apzinīgi pildījis savus pienākumus, proti, viņš ir apturējis pretlikumīgās darbības un ziņoja tiesībsargājošām institūcijām par to, kas notika lidostā, un arī atstādināja attiecīgās personas no pienākumu pildīšanas," skaidroja Muižnieks, kurš gan par konkrētākām apsūdzības detaļām nevēlējas runāt.

Trešā apsūdzētā, lidostas Informācijas tehnoloģiju departamenta vadītāja Ešmita, advokāts Normunds Šlitke savukārt apgalvoja, ka klientam tiekot inkriminēts faktiski tikai tas, ka viņš, būdams datorspeciālists, nav pamanījis, ka lidostā, iespējams, notikuši kaut kādi pārkāpumi. "Kā parasts datorspeciālists, kurš nav jurists, var pamanīt, ka lidostā notiek šādas lietas, un kāpēc viņam tās būtu jāpamana? Kāpēc manam aizstāvamajam, strādājot lidostā, kas ir paaugstinātas bīstamības objekts un kur jābūt sarunu noklausīšanās iekārtām saskaņā ar Eiropas Savienības regulām, bija jāmeklē šīs iekārtas un jāuztraucas par to esamību? Tikai tiesa var pateikt, vai persona ir vainīga vai nevainīga," norādīja Šlitke.

Mūrnieks un Damlics apsūdzēti pēc Krimināllikuma panta par valsts amatpersonas bezdarbību, un par to var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Savukārt Ešmits apsūdzēts par nolaidību. Par šādu noziegumu Krimināllikums paredz īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Jau vēstīts, ka 2015.gada vasarā Drošības policija (DP) lūdza Rīgas rajona prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret 11 toreizējām un VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga" amatpersonām un darbiniekiem saistībā ar nesankcionētu telefonsarunu noklausīšanos lidostā. Prokuratūra apsūdzības 2013.gadā sāktajā lietā aģentūrai LETA vairākkārt atturējās komentēt, taču laikraksts "Diena" šovasar vēstīja, ka šajā lietā prokuratūra izbeigusi kriminālprocesu pret bijušo lidostas Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu un viņa padoto Intu Rubezi.

Publiski par sarunu noklausīšanos kļuva zināms 2013.gadā, kad novembra beigās lidostas valde pieņēma lēmumu par lidostas Drošības departamenta vadītāja, kādreizējā premjera Aigara Kalvīša drošības jautājumu padomnieka Raimonda Lazdiņa un divu viņa padoto - bijušā policijas darbinieka Inta Rubeža un bijušā Rīgas Centrālcietuma darbinieka Andra Savko - atstādināšanu. Tika arī paziņots, ka DP saistībā ar atklātajiem faktiem sākts kriminālprocess.

Lēmuma pamatā bija tolaik Mūrnieka vadītās lidostas valdes saņemtās ziņas, ka šie trīs valsts kapitālsabiedrības darbinieki ar tehniskiem līdzekļiem gadiem ilgi izspiegojuši gan visus lidostas valdes locekļus, gan darbiniekus, tostarp visu departamentu vadītājus, gan uzņēmējus un pat tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus, kuri strādā lidostā. Lēmumu par trijotnes atstādināšanu parakstīja toreizējais lidostas valdes priekšsēdētāja vietnieks Damlics, norādīja "Diena".

Pēc tam atklājās, ka par lidostas Drošības departamenta līdzekļiem tikusi iegādāta gan aparatūra, kas ļauj noklausīties darbinieku telefonsarunas, gan speciālā programmatūra, ar kuras palīdzību iespējams kontrolēt elektronisko saraksti.

Astoņi noklausītie, kuru vidū bija arī piecas augsti stāvošas lidostas amatpersonas, 2014.gada jūnija sākumā bija spiesti vērsties DP ar kolektīvu iesniegumu, lūdzot viņus atzīt par cietušajiem šajā kriminālprocesā. Taču no DP tika saņemts atteikums.

Tikai pēc prokuratūras iejaukšanās 2014.gada nogalē DP bija spiesta iesnieguma autorus atzīt par cietušajiem. Taču vienlaikus par aizdomās turētajiem kļuva vesela virkne dažādos laikos lidostas vadībā bijušo amatpersonu, kurām izrādījās saistība ar speciālās aparatūras iegādi, - tajā skaitā ne tikai Mūrnieks, bet arī Damlics, kurš 2013.gada nogalē bija tieši tas, kurš atstādināja no amatiem Lazdiņu un viņa padotos.

Laikraksts vēstīja, ka, piemēram, valdes locekle Arta Duntava saskaņojusi attiecīgās sarunu ierakstu aparatūras iepirkumu, nu jau bijušais valdes priekšsēdētājs Arnis Luhse parakstījis iepirkuma līgumu, bet valdes locekļi Agris Balodis un Raimonds Rožkalns, pēc kura iesnieguma 2013.gada decembrī šis kriminālprocess vispār tika sākts, laikus neesot atklājuši, ka aparatūra tiek izmantota nelikumīgai sarunu noklausīšanai.

Pret Luhsi prokuratūra kriminālprocesu gan izbeidza 2015.gada nogalē, un vienlaikus tas tika izbeigts arī pret Savko. Vēlāk kriminālprocess ir izbeigts arī pret pārējiem diviem lidostas drošībniekiem - Lazdiņu un Rubezi.

Kā šovasar vēstīja "Diena", kriminālprocesā palikuši tikai trīs lidostas vadības pārstāvji, kuri saskaņā ar DP un prokuratūras viedokli devuši drošībniekiem darbinieku izspiegošanas iespēju, bet neesot viņiem pietiekami skaidri norādījuši, ka nelikumīgi izspiegot citus cilvēkus nav pieļaujams. Šie lidostas vadības pārstāvji ir Mūrnieks, Damlics un Ešmits.

Uz sarakstu