Kultūras ministrija atkārtoti trešo valstu pilsoņu integrācijas atbalsta pasākumu īstenošanu uztic biedrībai "Patvērums "Drošā māja"
Starp biedrību "Patvērums "Drošā māja"'' un Kultūras ministriju atkārtoti noslēgts līdzdarbības līgumus, paredzot, ka biedrība līdz šā gada 13.maijam īstenos trešo valstu pilsoņu integrācijas atbalsta pasākumus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Līdzdarbības līgumus noslēgts par 12 345 eiro.
Noslēgtais līgums paredz, ka "Patvērumam "Drošā māja"" būs jānodrošina trešo valstu pilsoņu integrācijas atbalsta pasākumi, sniedzot informāciju un regulāras konsultācijas, tostarp nodrošinot sociālā darbinieka un jurista konsultācijas, trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem par aktuāliem integrācijas jautājumiem - izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi u.c.
Tāpat "Patvēruma "Drošā māja" uzdevums būs veikt trešo valstu pilsoņu vajadzību izzināšanu integrācijas procesa uzlabošanai.
Atbilstoši noslēgtajam līgumam biedrība nodrošinās regulāru aktuālās informācijas izplatīšanu potenciālajiem klientiem un sabiedrībai, ne retāk kā reizi mēnesī sniegs informāciju medijiem par sniegtajiem integrācijas pasākumiem, kā arī izvietos informāciju atbildīgo institūciju mājaslapā.
Pēc noslēgtā līguma paredzēts, ka "Patvērums "Drošā māja" mēnesī sniegs ne mazāk kā 80 konsultācijas, tajā skaitā elektroniski ar e-pasta starpniecību un pa telefonu, trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem par aktuāliem integrācijas jautājumiem.
Jau ziņots, ka iepriekš līdzdarbības līgums starp ministriju un "Patvērumu "Drošā māja" par trešo valstu pilsoņu integrācijas atbalsta pasākumu īstenošanu tika noslēgts pagājušā gada oktobrī.
Kā informēja "Patvēruma "Drošā māja" pārstāve Rasa Saliņa, no pērnā gada oktobra līdz šā gada februārim trešo valstu pilsoņiem, tostarp bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu, sniegtas vairāk nekā 400 bezmaksas konsultācijas. Tēmas un jautājumi, kuri konsultācijās dominējuši, saistīti galvenokārt ar uzturēšanās atļauju iegūšanu un pārreģistrāciju, uzņēmējdarbību, nodokļu sistēmu un ģimenes apvienošanu. Katrs trešais klients paralēli juridiskas dabas jautājumiem interesējās par iespēju apgūt latviešu valodu.
Speciālisti norāda, ka paplašinājies to valstu skaits, kuru klienti vēršas pēc konsultācijām. Ja pagājušā gada trīs mēnešos konsultācijas tika sniegtas lielākoties trešo valstu pilsoņiem no Ukrainas un Krievijas, tad šogad konsultēti arī klienti no Uzbekistānas, Kirgizstānas, Nigērijas, Taivānas, Īrijas, Irākas, Afganistānas un Izraēlas.
Uz sarakstu
