Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja: Pēc tukšiem laukiem mūs sagaida tukšas pilsētas
Lai tas nenotiktu ir jādomā, kā stimulēt ekonomisko aktivitāti pierobežā.
"Iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma Latgalē ir aktuāla jau sen - pēdējos 20 gados reģions ir zaudējis ap 100 000 iedzīvotāju jeb tādu pilsētu kā Daugavpils. Darba algas Latgalē ir zemākas, darba vietu un aktīvo uzņēmumu reģionā arī ir mazāk. Tādēļ ir nepieciešamas speciālās programmas, kas veicinātu uzņēmējdarbību un reģiona ekonomisko aktivitāti," uzsvēra Maļina-Tabūne.
Dažas bankas saka, ka mūsu aktivitāte beidzas pie Jēkabpils, jo nekustamajam īpašumam Latgalē cenas ir zemas. Līdz ar to arī ekonomiskā aktivitāte šeit ir zemāka, jo iegūt pietiekami naudas, ņemot kredītu un ieķīlājot uzņēmuma piederošo nekustamo īpašumu, ir visai grūti. Jo tālāk no Rīgas uzņēmums strādā, jo tam ir grūtāk. Īpaši grūti ir uzņēmumiem, kas strādā uz vietējo tirgu, kas ir diezgan mazs - nieka 294 00 iedzīvotāju. Patlaban labāk veicas tiem uzņēmumiem, kas strādā uz eksportu, teica LPR administrācijas vadītāja.
Jauns instruments ir Latgales speciālā ekonomiskā zona. Kopš gada sākuma ar uzņēmumiem ir noslēgti četri līgumi, gatavojas vēl. Ir jādomā arī par instrumentiem, kā radīt jaunas darba vietas. "Pašvaldības jau dara, ko var, bet ar to vien ir par maz, ir jādomā papildus. Tāpat investoru ienākšanu kavē augstās elektroenerģijas cenas, kas ir augstākas nekā kaimiņvalstīs," norādīja Maļina-Tabūne.
2017.gada sākumā Latvijā dzīvoja apmēram 1 950 000 iedzīvotāju, kas ir par 18 800 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām 2016.gadā.
Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies tikai Rīgā, kur pērn dzīvoja par 1800 cilvēkiem vairāk, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums aizvien bija vērojams Latgales reģionā - tur gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6300 cilvēkiem jeb 2,3%. Statistikas dati rāda, ka iedzīvotāju skaits Vidzemē gada laikā samazinājies par 2,1%, Kurzemē - par 1,9%, Zemgalē - par 1,6%, bet Pierīgā - par 0,4%.
Uz sarakstu
