Četru Latgales galveno konfesiju dievnami vienkopus – Baznīcu kalns Daugavpilī

Daugavpilī atrodas kāda unikāla vieta, kur salīdzinoši nelielā teritorijā ir pārstāvēti visu četru Latgales galveno konfesiju dievnami – Baznīcu kalns. Gadsimta gaitā cita citai blakus uzceltās baznīcas kļuvušas par Daugavpilij tik raksturīgās panorāmas neatņemamu sastāvdaļu un arhitektonisko dominanti. 2017. gadā tika realizēts projekts par skatu laukuma ierīkošanu Daugavpils Mārtiņa Lutera katedrāles tornī; tā skatu laukums atrodas aptuveni 40 metru augstumā. No tā skatam paveras Daugavpils Baznīcu kalna panorāma.

Četru konfesiju dievnami vienkopus

19. un 20. gadsimta mijā ļoti strauji pieauga Daugavpils iedzīvotāju skaits, un attiecīgi radās vajadzība šajā rajonā celt vairākus dažādu konfesiju dievnamus. Kā pirmā celta (1893. gads) Mārtiņa Lutera katedrāle; turpat tika uzbūvētas arī Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca (1905. gads) un Svētā Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle (1905. gadā), un visbeidzot 1928. gadā tapa arī Daugavpils vecticībnieku baznīca (arī Daugavpils Jaunbūves pirmās draudzes vecticībnieku baznīca vai I Vecticībnieku baznīca). Pateicoties sakrālo būvju kompleksam, rajons ieguva nosaukumu Baznīcu kalns.

Ceļot dievnamus draudzes sacentās savā starpā arhitektūras formu izteiksmīgumā un noformējuma krāšņumā. Gadiem ejot, baznīcas pārdzīvojušas dažādus laikmetus un politiskās varas, ir vairākkārt bijušas nopostītas, tomēr vienmēr atkal atjaunotas. 

Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca

 

Dievnama (arhitekts Vilhelms Neimanis) celtniecība sākta 1891. gadā un jau pēc diviem gadiem iesvētīta. Otrā pasaules kara laikā 1941. gadā baznīca cieta ugunsgrēkā, tomēr gandrīz uzreiz tika daļēji atjaunota. Padomju gados dievnama telpas izmantotas gan kā noliktava, gan kā sporta klubs. 1985. gadā baznīca jau atkal cieta ugunsgrēkā, tomēr, draudzei ēku atkal atgūstot dažus gadus vēlāk (1992. gads), tika uzsākti remontdarbi.

Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle

Vietā, kur mūsdienās atrodas Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle, 1866. gadā tika uzcelta dzelzs baznīca armijas vajadzībām. 1904. gadā tā tika pārcelta uz Jersiku, savukārt jau 1905. gadā tapa katedrāle uzcelta 1905. gadā. 1925. gadā dievnamam bija divas draudzes – latviešu un krievu. 1938. gadā baznīca kļuva par jaunā, tajā iesvētītā bīskapa mītni, attiecīgi nosaukumā iegūstot apzīmējumu – katedrāle.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca

Skaisto dievnamu, kura fasāde ar slaidajiem torņiem veidota neobaroka formās, projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis (1905). Teika vēsta, ka baznīcas vietā reiz atradies ezers, kurā noslīkušas bagāta tirgoņa dievbijīgās meitas. Tirgonis ezeru nosusinājis un tā vietā licis uzcelt baznīcu ar diviem torņiem, kas ir viena no skaistākajām sakrālajām celtnēm Daugavpilī.

1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams

Bizantiešu stilā celtais dievnams iesvētīts 1928. gadā par godu Dievmātes dzimšanai un Sv. Nikolajam, turklāt jāpiemin, ka Daugavpils 1. vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām visā Latvijā. Arī šī sakrālā celtne cietusi postījumus Otrā pasaules karā laikā; pēc apšaudes tā nodega, saglabājoties vien mūra sienām. Pēc kara baznīca tika atjaunota, savukārt 1983. gadā tika veikts remonts.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu