Jumpravas pilsdrupas – romantiskās mākslīgās pilsdrupas Lielupes klinšainajā krastā

Gatis Pāvils/flickr.com
Gatis Pāvils/flickr.com

Jumpravas pilsdrupas atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā Lielupes labajā krastā iepretim Ziedoņiem. 18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā mākslīgi veidotās pilsdrupas atrodas Jumpravmuižas parkā, kur tās licis ierīkot bijušās Jumpravas muižas īpašnieks. Zem tām izraktas velves un dziļa ala, kura, pēc nostāstiem, pa Lielupes apakšu vedusi uz Bauskas pili. Upes pretējā krastā redzama Bornsmindes muižas pils.

Vēsture

Jumprava pirmo reizi minēta jau 13. gadsimta vidū, kad šis apvidus piederēja zemgaļu Upmales zemei. 1257. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II apstiprināja, ka uz Livoniju uzaicinātajām cisterciešu klostera mūķenēm tiek piešķirta zeme Upmalē, kā arī citviet. Pēc nostāstiem nosaukumu Jumpravas muiža šī vieta esot ieguvusi, pateicoties sieviešu klosterim (vāciski die Jungfer – jaunava), kurš te esot atradies pirmsreformācijas laikā.

18. gadsimta beigās vai 19. gadsimta sākumā izveidotais Jumpravmuižas parks ietver gan dabiski veidojušos pieminekļus, gan cilvēku radītos. Kompleksā atrodas mākslīgi radītas pilsdrupas, kas tapušas pēc muižas īpašnieka Georga Kristofa fon Līdinghauzena-Volfa pasūtījuma. Muižai laika gaitā bijuši daudzi īpašnieki; baronu Līdinghauzenu-Volfu dzimtai muiža piederēja no 1825. līdz 1920. gadam.

Muižas parkā atrodas arī augšminētās dzimtas kapi – apaļš uzkalniņš ar vienpadsmit kapa plāksnēm visapkārt – un kapela. Kapela – lūgšanu namiņš Jumpravmuižas parkā celta 19. gadsimta beigās kā romantiska ainavu parka arhitektūras elements. Šādi parka arhitektūras paraugi citur Latvijā vairs nav saglabājušies. Teritorijā atrodas arī paviljons, kurā padomju okupācijas gados Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija ierīkoja darbinieku dzīvokļus.

Jumpravmuižas parks

Jumpravmuižas teritorija ir ainaviski ļoti skaista, ar plašu parku un seniem kokiem. Tā atrodas klinšainā Lielupes krastā ar Zemgalei neraksturīgu reljefu – dolomīta klinšu atsegumiem, gravām, avotiem strautiem un pat nelielu ūdenskritumu. Šobrīd ainaviskajā parkā papildus daudziem savvaļas iemītniekiem mitinās arī dažādi mājdzīvnieki, kas palīdz rūpēties par parku dabiskajā veidā – zirgi, aitas, kazas, suņi, kaķis.

Jumpravas dolomīta atsegums

  Bernhard Waldmann/flickr.comBernhard Waldmann/flickr.com

Jumpravas dolomīta atsegums jeb Jumpravas klintis ir pazīstamākais dolomītu atsegums Lielupes labajā krastā, netālu no Bauskas. Iespaidīgais, puskilometru garais un piecus metrus augstais dolomīta atsegums ir lielākais Stipinu svītas dolomīta atsegums, kā arī viens no pazīstamākajiem ģeoloģiskajiem dabas pieminekļiem.

Atseguma vidusdaļā to pāršķeļ grava, kurā atrodama pusotru metru augsta ūdenskritumu kaskāde. Jāņem vērā, ka ūdenskritumam ir sezonāla daba – vasaras mēnešos strauts izžūst. Atseguma pakājē virszemē izplūst arī neliels avots, kas ieguvis Mīlestības avotiņa vārdu. Pēc pāris metriem tas ieplūst Lielupē. Šo atsegumu kā treniņu vietu iecienījuši kalnos kāpēji.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu