Ludzas pilsētas vēsturiskais centrs ir Latgales pilsētu pērles vecpilsēta.
1687. gadā Livonijas ordeņa priekšpilī, Baznīckalnā, poļi katoļticības stiprināšanai uzcēla pirmo katoļu baznīcu. 1738. gadā nodegušās baznīcas vietā kanoniķis Abrickis uzcēla lielāko un skaistāko koka baznīcu tā laika Latvijā – ar 2 torņiem, 5 altāriem un bagātīgu liturģisko inventāru.
Ludzas Novadpētniecības muzejs ir viens no eksponātiem bagātākajiem Latgales muzejiem ar dabas un vēstures ekspozīcijām, izstāžu zāli un plašu brīvdabas ekspozīciju.
Ludzas Amatnieku centrs piedāvā ekskursiju ar līdzdarbošanos meistardarbnīcās. Amatnieku centrā var apskatīt un iegādāties tautu tērpus, suvenīrus, lina izstrādājumus, meistaru darbus salonā un latgaliešu ēdienus Latgaļu kukņā.
Vecslabadas (Istras) Kristus Augšāmcelšanās pareizticīgo baznīca celta 1908. gadā. Tā ir monumentāla akmens celtne ar sešiem torņiem.
Pildas Sv. Pētera un Sv. Pāvila Romas katoļu baznīca celta 1922. gadā.
Istras ezers ar salām ir lielākais no trim Vecslabadas ciemu apkļaujošajiem ezeriem. Tā krastā bijusi 18. gs veidota muižiņa ar salu kungu atpūtai - sauktu par Panu salu.
Rundēnu "Velna bedres" ir valsts aizsardzībā esošs ģeomorfoloģisks objekts un vienīgais tāda veida objekts Baltijā. Tās ir piecas nezināmas izcelsmes bedres, daļa no tām aizpildīta ar ūdeni, daļa aizaugusi ar aveņu krūmājiem.